Vecums: 24
Studē: RSU, Sociālo antropoloģiju
Izvēlētais galamērķis: Sanfrancisko

1.Kāpēc izlēmi piedalīties Work & Travel USA programmā?
Būšu droši vien ne pārāk oriģināla sakot, ka aizbraukt uz Ameriku ir vienmēr bijis viens no maniem lielākajiem sapņiem. Bet gadu laikā kaut kā bija izveidojies priekšstats, ka tas ir diez gan sarežģīti un pavisam noteikti ļoti dārgi. Šo priekšstatu gan izdevās pilnībā mainīt, kad brālis vienā vasarā aizbrauca uz Havaju salām Work & Travel USA programmas ietvaros. Sapratu, ka Amerika ir sasniedzama arī pavisam vienkāršam latviešu studentam. Vairs nebija divu domu – jābrauc, jādara un jāizmēģina, ko dzīve piespēlē.

2.Kas bija galvenie šķēršļi, ko vajadzēja pārvarēt, lai nokļūtu ASV, un kā Tu tos pārvarēji? 
Devos uz Ameriku, kad biju pēdējā kursa studente profesionālā bakalaura programmā, kas nozīmēja, ka man bija jānokārto viss saistībā ar universitāti pirms dodos uz ASV. Tad nu, lūk, viens no maniem lielākajiem izaicinājumiem bija par mēnesi ātrāk uzrakstīt bakalauru un sarunāt ar visiem pasniedzējiem, ka es to varu iesniegt ātrāk, lai jau maijā vidū varētu doties uz Ameriku. Neteikšu, kas tas bija viegli, bet pa visam noteikti ne neiespējami. Bakalaura ātrāka uzrakstīšana bija kā biļete, lai tiktu tur, kur vienmēr esmu vēlējusies nokļūt.

Kā vēl vienu šķērsli, protams, jāmin finanses. Pati varēju nosegt lielāko daļu no visiem izdevumiem, jo biju aptuveni pusgadu krājusi naudiņu, lai varētu piedalīties programmā. Taču ar to nepietika, un nācās arī nedaudz aizņemties no vecākiem. Par to nejutos pārāk labi, jo nebija īsti pārliecības, ka aizņēmumu varēšu atdot, jo priekšā gaidīja kaut kas pavisam nezināms un pavisam jauns. Bet viss izvērtās ļoti labi – to, ko aizņēmos, vasaras beigās arī atdevu.

3.Par ko Tu strādāji, un ko šī pieredze Tev deva?
Uzņēmums, kurā es strādāju ir Fentons Creamery. Tā ir 120 gadus veca tradīcijām bagāta saldējuma ēstuve, kas laika gaitā paplašinājusi savu piedāvājumu klāstu ar sviestmaizēm un tradicionāliem amerikāņu burgeriem. Fentons Creamery viennozīmīgi bija noslogotākais restorāniņš apkaimē, brīvdienu vakaros rindas stiepās vairāku desmitu metru garumā, cilvēki bija gatavi pat stundu gaidīt līdz tiktu apsēdināti pie brīvajiem restorāna galdiņiem. Starp citu, Fentons Creamery ir iemīļojuši arī vairāki režisori no Pixar studijas. Un tā, kādā jaukā dienā pusdienojot Fentons Creamery, viņi nolēma, ka šo saldējuma ēstuvi varētu iekļaut arī multfilmas “Up” sižetā.

Šajā uzņēmumā strādāju par “Support” – atbalstu. Darīju daudz ko. Iznēsāju ēdienus, pieņēmu dzērienu pasūtījumus, novācu netīros traukus, kā arī nereti sagaidīju viesus un ierādīju viņiem vietas. Darbs bija salīdzinoši grūts. Sākot jau ar to, ka ēdienkarte bija ļoti amerikāniska – man daudzi ēdieni bija sveši, un bija nepieciešams laiks, lai labi orientētos tajos. Piemēram, Shrimp Po Boy, Philly Cheesesteak, Patty Melt un daudzi citi ēdieni, kas jebkuram amerikānim ir pašsaprotama lieta, man bija kaut kas pilnīgi jauns. Ēdienus es iemācījos aptuveni mēneša laikā. Katru dienu savā 30min pusdienlaika pārtraukumā izvēlējos kādu jaunu, vēl neēstu ēdienu no Fentons Creamery ēdienkartes un par brīvu to nogaršoju. Ar saldējumu ēdienkarti, kurā ir vairāk par 50 veidu saldējumu ēdieniem, man gāja grūtāk. Jāatdzīst, ka tā arī vasaras laikā to pilnībā neapguvu. Iemācījos tikai populārākos saldējumu ēdienus, piemēram – Fudgeanna, The Black & Tan, The Black & White, Banana Special un vēl pāris, kas variē pēc saldējumu garšu, uzlējumu un piedevu kombinācijām.

Šajā darbā, pirmkārt, jau sastapos ar kultūras atšķirībām. Ja Eiropā, it īpaši Skandināvijā, cilvēki ir vairāk sevī noslēgti un klusi, tad Amerikā gluži pretēji. Tā savās pirmajās darba dienās nācās daudz sevi pārvarēt, un doties pie klientu galdiņiem un uzsākt sarunu ar „Kā Jums klājas?” utml. Nereti pie galdiņa ir jādodas vairākas reizes, jāapvaicājas, vai viss kārtībā, vai ir vēl kas, kā es varētu uzlabot viņu apmeklējuma pieredzi. Vasaras laikā ļoti daudziem klientiem stāstīju par Latviju, jo gandrīz katrs otrais jautāja par manu īpatnējo akcentu. Sapratu arī, ka amerikāņi prasa ļoti augstas klases servisu. Viņi, protams, neskopojas arī ar dzeramnaudām, ja ir dabūjuši, ko vēlējušies. Otrkārt, biju pārsteigta, cik liela loma ir uzņēmuma menedžerim. Ja ir jel kāda strīdus situācija, viesmīļiem ir pienākums pasaukt menedžeri, kuram ir jāsaglabā pilnīgi vēss prāts un jātiek galā ar visām nesaprašanām tā, lai klients būtu apmierināts. Tā patiesi ir liela māka.

Kā lielāko ieguvumu no šī darba saskatu, ka iemācījos, kāds ir labs serviss. Iemācījos smaidīt, cik daudz vien iespējams, būt laipnai un pieklājīgai pat vislielākajās stresa situācijās. Tas noteikti nebija viegli. Taču tagad, atskatoties atpakaļ, saprotu, cik vērtīga ir manis iegūtā pieredze.

4.Kas bija Tavs spilgtākais vasaras notikums?
Viss! Es trīs mēnešu laikā paspēju apceļot teju visu Kaliforniju! Ja es iedziļināšos detaļās, tad droši vien attapšos pie sarakstītas grāmatas. Tā pavisam īsumā par spilgtākajiem galamērķiem:

Sanfrancisko paspēju tik ļoti iemīlēt, ka šī pilsēta tagad šķiet kā otrās mājas. Šo pilsētu ir grūti aprakstīt vārdos – tur vienkārši ir jābūt!

Atmiņā noteikti paliks brauciens uz Josemitu nacionālo parku, kas, laikam, ir skaistākā vieta, kādu līdz šim esmu redzējusi. Pasakainas ielejas, krāšņi ūdenskritumi, cēlas klintis, savvaļas dzīvnieki un vēl, un vēl. Savs šarms noteikti piemita arī faktam, ka, iebraucot nacionālā parka teritorijā, zona mobilajos tālruņos pazūd.

Lasvegasa, laikam, ir ballīšu galvaspilsēta. Tā ir pilsēta, kas dienas tveicē guļ, bet naktī atmostas mūzikas skaņās un spilgtās gaismās, nemaz nerunājot par lielajiem cilvēku pūļiem gan uz ielām, gan kazino.

Savukārt Lielais Kanjons noteikti ir baiļu pārvarēšanas vērts, daba ir brīnišķīga un tik varena!

 5. Ar ko atšķiras pagājusī vasara ASV no iepriekšējām vasarām?
Nekad iepriekš nebiju bijusi tik ilgu laiku prom no mājām. Un jāsaka, ka laiks vienkārši paskrēja! Tik daudz jaunu iespaidu, jaunu galamērķu, jaunu paziņu.. Katra diena nes kādu pilnībā jaunu un neparedzamu piedzīvojumu. Pie tam, tā ir arī fantastiska sajūta, ka Tu pats to visu esi nopelnījis, jo kā nekā ne tikai atpūties ASV, bet gan arī strādā!

6.Kā dalība programmā mainīja Tavu dzīvi?
Pirmkārt un galvenokārt esmu pierādījusi sev, ka
es to varu! Varu pati piepildīt savus sapņus! Otrkārt, trīs mēnešu laikā esmu uzkrājusi lielu pieredzi, kas mani ir mainījusi kā cilvēku. Gribas domāt, ka esmu palikusi atvērtāka un pozitīvāka. Ja pirms brauciena biju palielā panikā par to, ka visdrīzāk mans darbs būs saistīts ar komunicēšanu ar svešiem cilvēkiem, tad tagad pat ļoti labprāt pati uzsāku sarunu ar pilnīgu svešinieku. Kā nekā mēs visi esam tikai cilvēki, pietam katrs tik atšķirīgs un interesants.

7.Kāpēc Tu ieteiktu citiem saviem vienaudžiem piedalīties šajā programmā?
Es ieteiktu piedalīties citiem šajā programmā, jo tā ir lieliska iespēja uz trīs mēnešiem nokļūt Amerikā. Strādāt algotu darbu, pašam nodrošināt savas uzturēšanās un izklaides izmaksas. Šajā tik īsajā laikā noteikti sakrāsi bagātu pieredzi, izdzīvosi neskaitāmus un neatkārtojamus piedzīvojumus. Kā arī nenoliedzami piedalīšanās šajā programmā ļaus Tev iepazīt daudz jaunus cilvēkus un ļoti iespējams iegūt draugus uz mūžu.

Tas ir tā vērts – izaicināt sevi, pārkāpt pāri savām komforta nospraustajām robežām un piedzīvot ko patiesi neaizmirstamu!