Vecums: 23 Studē: Biznesa Augstskolā Turība, Uzņēmējdarbību

Izvēlētais galamērķis: Havaju salas, Oahu 

  1. Kāpēc izlēmi piedalīties Work & Travel USA programmā? 
    Šis lēmums nenāca viegli, jo bija daudz dažādas saistības tepat Latvijā, kas mani atturēja doties prom. Par to domāju vairāk nekā gadu. Biju redzējusi reklāmas internetā un izpētījusi visu pieejamo informāciju. Beidzot saņēmos un aizgāju arī uz prezentāciju un viss bija skaidrs – jāpiedalās! Kāpēc? Tādēļ, ka gribēju izbaudīt īstu studentu dzīvi. Sākt dzīvi no nulles. Tā bija kā iespēja ceļot laikā – nokļūt otrā pasaules malā uz sapņu zemi ASV, atrast dzīves vietu, darbu un jaunus draugus uz 4 mēnešiem un tad atriezties realitātē LV.
  2. Kas bija galvenie šķēršļi, ko vajadzēja pārvarēt, lai nokļūtu ASV, un kā Tu tos pārvarēji? 
Galvenais šķērslis bija finanses. Vajadzēja izdomāt ko, kur, kā salikt, atlikt utt., lai viss izdotos. Bet pašai sev tas bija pierādījums – ja kaut ko tiešām no sirds vēlas, tad visi šķēršļi kļūst tikai par jaunu izaicinājumu, ko pārvarēt ir tīrais nieks. Galvenais, lai galva strādā un tad rodas visādas idejas, lai nokļūtu tur, kur gribas būt vairāk par visu. Augstskolu pabeidzu laicīgi, darbā arī vienojos par bezalgas atvaļinājumu, bet dzīvokli pieskatīja draugs. Visas lietas iegrozīju tā, lai mans sapnis piepildītos, jo īstenībā savus sapņus tikai mēs paši varam piepildīt. Vajag tikai gribēt un risinājums atradīsies vienmēr, pat šķietamā bezizejas situācijā.
  3. Par ko Tu strādāji un, ko šī pieredze Tev deva?  Es strādāju 3 veida darbus. Pirmais darbs
    bija bikini veikalā pie pašas Vaikiki pludmales, kur strādāju par pārdevēju-konsultanti. Iemācījos komunicēt ar Japāņiem, jo pārsvarā klienti bija Japāņi. Vēl es strādāju augstas klases restorānā, kur pirmo reizi dzīvē guvu pieredzi darbā ēdināšanas iestādē. Lai arī mans darbs bija tikai ierādīt galdiņus un atbildēt uz telefona zvaniem, iemācījos arī citas vērtīgas lietas. Vienu brīdi arī dalīju skrejlapiņas uz Vaikiki galvenās ielas, kas ved gar pludmali, tur nācās bieži fotografēties ar tūristiem vai arī vienkārši runāties ar garāmgājējiem. Darbs nebija no spožajiem, bet tā bija „ātra” nauda un laba pieredze savas kautrības pārvarēšanā.
  4. Kas bija Tavs spilgtākais vasaras notikums? 
    Tādu bija daudz! Bet nu, ja jāizvēlas, tad teikšu, ka tas bija kāpiens „Stairway to heaven”. Fantastisks piedzīvojums, bīstams, izaicinošs, elpu aizraujošs un noteikti nekad neaizmirsīšu. Labprāt aizbrauktu vēlreiz un uzkāptu šajā kalnā atkārtoti. Nācās pārvarēt savas bailes – bija tumsa, slidenas, šauras kāpnes, džungļi un vispār tur ar likumu aizliegts atrasties… Ja mīli adrenalīnu, tad Tev arī noteikti to vajadzētu pamēģināt.
  5. Ar ko atšķiras pagājusī vasara ASV no iepriekšējām vasarām?  Atšķirība jau vien ir tā, ka es nebiju Latvijā, bet ASV. Iepazinos ar ļoti daudziem jauniem cilvēkiem no visas pasaules. Tie ir jauni kontakti, jauna informācija, pieredze un iespējas. Izbaudīju vasaras karstumu, sauļošanos un peldes visu četru mēnešu garumā, nevis kā Latvijā tās parasti pa visu vasaru ir tikai 2 nedēļas. Izklaidējos no sirds, kā īsta studente. Brīžiem pat tā, it kā rītdienas nebūtu! Pēc naktskluba apmeklējuma nereti gajām uz okeānu un nodevāmies naksnīgās peldēs okeānā. Devāmies arī lēkt no klintīm, peldēties ar bruņurupučiem un, ko tik vēl ne… Padomā, vai tas būtu iespējams Latvijā? Un jā, protams, man vēl bija tas gods filmēties TV šovā „Saules izaicinātie. Livin Aloha” Un nu man būs astoņu sēriju ieraksts, ko rādīt arī saviem bērniem un mazbērniem par savu fantastiskāko vasaru manos studiju gados!
  6. Kā dalība programmā mainīja Tavu dzīvi? Dalība programmā viennozīmīgi mainīja manu dzīvi uz labo pusi. Ieguvu daudzus labus draugus ar kuriem komunicēju joprojām un, kas svarīgākais, iepazinu sevi un savu būtību. Atgriežoties pilnībā mainīju savus uzskatus un arī pat dažus paradumus, kas vairs galīgi nešķita saistoši pēc atgriešanās no ASV. Tā bija iespēja, kas mainīja ne tikai manu vasaru, bet arī visu turpmāko dzīvi. Un te nav pat ko pārspīlēt, tas vienkārši ir noticis – pats no sevis.
  7. Kāpēc Tu ieteiktu citiem saviem vienaudžiem piedalīties šajā programmā? 
    Kamēr Tevi vēl mājās negaida vīrs un bērnu pulciņš, tikmēr skrien pa pasauli un baudi dzīvi! Tu vēlāk to nevarēsi un gadi skrien ļoti ātri! Man vislielākā motivācija bija šāda doma, kas mani šausmīgi biedēja un motivēja doties prom: „..es negribu atjēgties pēc 10 gadiem, kad man būs jau pāri 30, sēžot pie vakariņu galda ar savu ģimeni, domājot par iespējām, kuras es neizmantoju jaunībā, un, ko man vairs nekad dzīvē nebūs iespēja īstenot. Un kā es spēšu saprast sava bērnu vēlmes, ja viņi vēlēsies kādreiz doties prom? Kā es spēšu viņus iedvesmot un, kādā pieredzē varēšu ar viņiem dalīties, ja pati nebūšu neko izmēģinājusi? ..” Šī doma mani biedēja vairāk par visu un tas bija atspēriens, kas deva vēl vairāk iedvesmas uzdrīkstēties. Uzdrīksties arī Tu!