Vecums: 23
Studē: RPIVA, Pedagoģiju
Izvēlētais galamērķis: Havaju salas, Oahu

1.Kāpēc izlēmi piedalīties Work & Travel programmā?
Nesen biju atgriezusies no savas Erasmus programmas Austrijā. Pēc šī piedzīvojuma vēlējos doties tālāk par Eiropas robežām. Sapratu, ka nākamais solis varētu būt Amerika. Kādā dienā Facebook lapā redzēju, ka paziņa dosies uz kādu no Studenttour prezentācijām. Izlasīju informāciju par pasākumu, izpētīju mājaslapu un programmas aprakstu, sapratu, ka tas ir tieši tas, ko es vēlos!

2.Kas bija galvenie šķēršļi, ko vajadzēja pārvarēt, lai nokļūtu ASV, un kā Tu tos pārvarēji?
Nauda un skola. Naudu programmas maksai, biļetēm un visam pārējam vajadzēja nopelnīt pašai. Tikko biju atgriezusies no Austrijas, nebija stabila darba un arī ienākumu. Bet tā kā es varēju sevi iztēloties pavadot vasaru Havaju salās, mērķis bija skaidrs. Jāatrod darbs! Un ātri. Nopelnīt tik lielu naudas summu un tik īsā laikā šķita neiespējami, taču pēc šīs pieredzes varu sacīt droši – ja kaut ko ļoti vēlies, tad kaut kādā mistiskā veidā viss izdodas. Darbu atradu nedēļas laikā. Strādāju privātajā bērnudārzā un papildus biju arī privātskolotāja daudziem skolēniem, kas vēlējās nokārtot eksāmenus 2. semestrī.

Uz Havaju salām pierunāju doties arī savu kursabiedreni Madaru, tā kā uz nopietnajām sarunām par paātrināto sesiju devāmies kopā. Pasniedzēji bija pārsteidzoši saprotoši. Galvenais ir būt pārliecinātam par savu izvēli! Mums vien atlika nokārtot eksāmenus, kas bija nedaudz grūtāk kā sarunas ar pasniedzējiem.

3.Par ko Tu strādāji un, ko šī pieredze Tev deva?
Pirmais un pamata darbs bija baristas amats lieliskā kafejnīcā Island Vintage Coffee, kas atradās milzīgā tirdzniecības centrā. Kafejnīca bija ļoti populāra gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū. Katru dienu klientu bija ļoti daudz. Nekad iepriekš nebiju strādājusi apkalpojošajā sfērā, tāpēc izaicinājumu netrūka. Taču man bija ļoti forši kolēģi un saprotoša menedžere, kas bija smaidīga pat tad, kad apmācīja mani darboties ar kases aparātu pirmajā dienā, kad klientu rinda bija līdz kafejnīcas durvīm. Darbs šajā kafejnīcā un pieredze dzīvojot Havaju salās arī deva šo pozitīvo attieksmi pret dzīvi. Kā paši vietējie saka – Aloha. Viss ir Aloha. Kāpēc satraukties par kaut ko, ja var dzīvot Aloha? J Protams, arī iemācījos pagatavot daž ne dažādus kafijas dzērienus un būt pārliecinātai par sevi. Pēc tam, kad atradu darbu otrā pasaules malā, viss šķiet iespējams.

Otrs darbs bija pārdevējas/konsultantes amats apģērbu veikalā Ross, kur vairāk mani (un manus draugus) aizrāva darbinieku atlaides, nevis pats darbs. Bet arī šajā darbā es daudz ko iemācījos.

Abos savos darbos sapratu, ka latvieši ir strādīgi un labi darbinieki, jo abās darba vietās kolēģi vienmēr brīnījās par manu uzcītību darot savus pienākumus, kas man šķita pašsaprotami.

4.Kas bija Tavs spilgtākais vasaras notikums?
Manuprāt, mans spilgtākas 2014. gada vasaras notikums sākās 4. jūnijā, kad uzkāpu uz prāmja, lai dotos savā trakajā piedzīvojumā uz Havaju salām un beidzās 4. septembrī, kad ielidoju lidostā „Rīga”. Nevienu brīdi nekas nešķita ikdienišķs. Varu teikt, ka katra diena bija kā piedzīvojums. Jaunās dzīvesvietas iepazīšana, kas noteikti vēl bija arī vasaras beigās, darba meklējumi, kad nācās pārvarēt sevi daudzās lietās un neaizmirstamie piedzīvojumi ar foršajiem cilvēkiem, kurus satiku Havaju salās. Katru dienu nespēju noticēt, ka es tiešām esmu uz mazas saliņas okeāna vidū. Manuprāt, tā vajadzētu arī dzīvot visu dzīvi – būt sajūsmā par vietu, kur esi, darbu ko dari un cilvēkiem ar ko kopā esi.

5.Ar ko atšķiras pagājusī vasara ASV no iepriekšējām vasarām?
Pilnīgi visos iepējamos veidos! Sākot ar laikapstākļiem (visas vasaras garumā bija tikai 3 apmākušās dienas) un beidzot ar ļoti trakiem piedzīvojumiem, ko es nekad mūžā nebiju darījusi – lekusi ar izpletni, pārgājieni džungļos, peldes okeānā gan saulrietā, gan milzīgos viļņos, spontāni izbraucieni, lekšana no klintīm, došanās pasaules bīstamākajā pārgājienā augšup pa 3922 pakāpieniem, kas īstenībā ir aizliegts, snorkelēšana ar bruņurupučiem un simtiem krāsainu zivju, dažādu kultūru iepazīšana un trakas ballītes siltās vasaras naktīs.

6.Kā dalība programmā mainīja Tavu dzīvi?
Atskatoties uz šo piedzīvojumu, liekas, ka viss šķiet iespējams. Īstenībā visu, ko tev vajag, ir gribēt. Ja tu kaut ko vēlies, tad to noteikti sasniegsi! Protams, nekas nenotiks pats no sevis. Ir jāizvirza mērķi un
jāpieliek smags darbs, lai to sasniegtu. Noteikti jāpiemin, ka šis piedzīvojums tikai uzkurinājis manu ‘piedzīvojumu garu’ un, manuprāt, šī nav pēdējā reize, kad dzīvoju kaut kur pavisam citur un iepazīstu šo milzīgo pasauli, uz kuras mēs dzīvojam. Atgriežoties atpakaļ Latvijā, sapratu, ka es īstenībā šajā brīdī varu būt jebkurā pasaules malā. Pilnīgi jebkurā pasaules malā! Vajag tikai nedaudz papūlēties, lai tur nokļūtu. Šī arī nebija mana pirmā reize, kad dzīvoju ārpus Latvijas. Katru reizi, kad dzīvoju kaut kur citur, es iepazīstu sevi. Uzzinu kaut ko varāk par sevi. Dzīvojot pilnīgi svešā vidē vai uzsākot dzīvi no nulles, es patiešām ieraugu, kas es esmu un ko es patiesībā spēju. Nedomāju, ka es daudzas lietas par sevi atklātu un iemācītos, ja sēdētu savā komforta zonā.

7.Kāpēc Tu ieteiktu citiem saviem vienaudžiem piedalīties šajā programmā?
Ja tu esi izlasījis visas iepriekšējās atbildes uz jautājumiem un tavā sejā ir plats smaids, un sirds pukst nedaudz straujāk, tev noteikti ir jābrauc! Pirms gada tas notika arī ar mani un līdz šim tas ir bijis mans trakākais un labākais piedzīvojums!