Vecums: 24
Studē: LU SZF, Komunikācijas zinātni
Izvēlētais galamērķis: Havaju salas un Sanfrancisko 

  1. Kāpēc izlēmi piedalīties Work & Travel USA programmā?
    Ja man būtu jāatbild vienā teikumā, tad es teiktu – gribēju redzēt pasauli! Bet vispār lēmumu piedalīties programmā es pieņēmu uzreiz pēc StudentTour jauniešu vadītās prezentācijas noklausīšanās. Mani iedvesmoja viņu stāsti par piedzīvoto ASV un sapratu, ka tas ir tieši tas, ko vēlos pamēģināt uz savas ādas. Gribēju beidzot vienatnē, bez ģimenes un draugu klātbūtnes, pārbaudīt savu varēšanu un ļauties šim trakajam piedzīvojumam – aizbraukt uz otru pasaules malu un ļauties notikumu plūsmai, iepazīt svešo, bet tik ļoti vilinošo.
  2. Kas bija galvenie šķēršļi, ko vajadzēja pārvarēt, lai nokļūtu ASV, un kā Tu tos pārvarēji? 
    Viens no šķēršļiem bija tas, ka pārāk vēlu uzzināju par šo programmu. Uz prezentāciju aizgāju maija sākumā, kad principā jau tuliņ būtu jāsēžas lidmašīnā un jādodas ceļā. Man jau bija saplānots, ka vasaru pavadīšu ejot praksē, ko būtu diezgan grūti pēdējā brīdī atcelt. Tad nu izdomāju, ka šovasar tomēr nebraukšu, bet nākamvasar – obligāti. Un tā arī izdarīju! Vismaz bija laiks iekrāt naudiņu un pieradināt pie šīs domas savus vecākus. Nākamajā gadā, kad piedalījos otrreiz, par vislielāko šķērsli varētu uzskatīt to, ka man bija jāpabeidz pēdējais kurss un jāuzraksta bakalaurs. Bet, lai uz ASV aizbrauktu jau pašā vasaras sākumā, bija jāsarauj mācībās un jānodod bakalaura darbs pirms termiņa. Sēdēju augšā dienu un nakti, lai paspētu visu izdarīt. Tas nudien nebija viegli, bet man visu laiku prātā bija motivācija – pavisam drīz tas būs galā un varēšu piedzīvot vēl vienu lielisku vasaru ASV. Vēl gadījās ķibele ar lidmašīnas biļetēm. Pārskatīšanās pēc, nopirku biļetes uz reisu vienu dienu pirms bakalaura paredzētās aizstāvēšanas. Pārdzīvoju, jo domāju, ka nu būs jāpērk biļetes pa otram lāgam, bet tad izdomāju pacīnīties pie fakultātes vadības par tiesībām mainīt aizstāvēšanas datumu. Situācija atrisinājās, uzrakstot iesniegumu, ka atskos no darba aizstāvēšanas un būšu mierā ar jebkādu atzīmi, ko komisija man izliks. Esot jau ASV, saņēmu ziņu no darba vadītājas, ka man izlikts 9! Tas tikai pierāda, ka, ja esi pietiekami motivēts, vari atrast veidu, kā sasniegt savus mērķus.
  3. Par ko Tu strādāji un, ko šī pieredze Tev deva? 
    Pirmajā gadā, kad aizbraucu uz Havaju salām, strādāju divos darbos. Pirmais darbs, ko sameklēju, bija par baristu Seattles Best Coffee, kas ir tāds kā slavenā Starbucks apakšuzņēmums. Lai gan alga nebija nemaz tik liela, darbs man ļoti patika, jo tā man bija interesanta pirmā pieredze, strādājot apkalpojošajā sfērā. Patika tas, ka nepārtraukti varēju komunicēt ar kafejnīcas klientiem, tādejādi trenējot savu angļu valodu, kā arī iemācījos strādāt ar ekspreso automātu un gatavot dažnedažādus kafijas dzērienus. Varbūt smieklīgi, bet vēl patīkami bija tas, ka darba laikā visi dzērieni bija bez maksas, tāpēc varēju nogaršot visu, ko vien vēlējos. Vienīgais mīnus šim darbam, neskaitot atalgojumu, bija tāds, ka darbs sākās puspiecos no rīta, kas man kā pūcei bija kārtīgs pārbaudījums, ar ko tomēr, veiksmīgi spēju tikt galā. Otrs darbs man bija havajiešu aksesuāru veikalā, kur pārsvarā tūristiem tirgo suvenīrus. Strādājot tur, uzzināju ļoti daudz ko jaunu par Havaju salu vēsturi un augstas klases apkalpošanas kultūru. Pirms darba uzsākšanas šajā veikalā, man bija īpaša apmācība, kur tiku iepazīstināta ar klientu apkalpošanas mākslas pamatiem.Vēlāk strādājot, lai uzlabotu apkalpošanas līmeni, katru dienu darba laikā, kad nebija klientu, bija jālasa un jākonspektē speciāli sarakstīta grāmata, kur atklāti veiksmīgas pārdošanas noslēpumi. Tas man darbā ļoti palīdzēja uzlabot pārdošanas rezultātus, kā arī apgūtais noder vēl šodien – strādājot Latvijā. Otrajā gadā, kad devos uz Sanfrancisko, strādāju par viesu sagaidītāju bezgala šikā itāļu restorānā, pilsētas pievārtē. Manos darba pienākumos ietilpa rezervāciju pieņemšana, viesu sagaidīšana, galdiņu ierādīšana un ēdienkaršu izsniegšana. Arī šis darbs man patika. Bija draudzīgs darba kolektīvs un ikdienā nācās saskarties ar tiešām elitāru publiku, pat Oskara balvas laureātiem. Strādājot šajā restorānā, piepildīju arī sapni, pavērot kā virtuvē rosās pasaules klases šefpavāri. Vēl, laikam, būtiski būtu pieminēt, ka, tā kā restorāna īpašnieks bija izbijis TV producents, viņš, uzzinot, ka studēju žurnālistiku un protu filmēt, montēt, piedāvāja man piestrādāt pie viņa dokumentālo īsfilmu montēšanas, kam es arī piekritu. Tā nopelnīju papildus naudiņu un guvu nenovērtējamu pieredzi, strādājot ASV savā lauciņā.
  4. Kas bija Tavs spilgtākais vasaras notikums?
    Visas šīs ASV vasaras ir bijušas
    visspilgtākais laiks manā mūžā. Esmu gan izlēkusi ar izpletni, braukusi ar zemūdeni, airējusi konoe pa okēanu, mācījusies sērfot pašā Waikiki pludmalē, iemēģinājusi padlbordingu un vindsērfingu, pieveikusi ne vienu vien elpu aizraujošu pārgājienu, redzējusi prātam neaptveramas ainavas un filmās tik bieži skatītas vietas, iepazinusies ar daudz brīnišķīgiem cilvēkiem… To visu pat nevar uzskaitīt!
  5. Ar ko atšķiras pagājusī vasara ASV no iepriekšējām vasarām? 
    ASV pavadītās vasaras no iepriekš Latvijā pavadītajām, atšķiras galvenokārt ar to, ka katra diena ir kā jauns piedzīvojums. Ne brīdi nav garlaicīgi, drīzāk visu laiku prātā ir doma – vai man pietiks laika, lai izdarītu to, to un vēl šito. Man, protams, sāk pietrūkt arī Latvijas vasaras, bet esmu pārliecināta, ka tās es vēl paspēšu izbaudīt visu savu atlikušo mūžu, jo, lai arī, cik skaisti nebūtu ASV, tomēr savu nākotni saistu ar Latviju.
  6. Kā dalība programmā mainīja Tavu dzīvi? 
    Tā mainīja manu dzīvi pilnībā. Es šo vasaru laikā esmu piedzīvojusi izaugsmi savā personībā, ievērojami paplašinājusi redzesloku, kļuvusi daudz stiprāka, un, kas pats svarīgākais – sapratusi, ko vēlos darīt savā dzīvē. Mans mērķis ar katru ASV pavadīto vasaru, bija celt sev latiņu, ik gadu stāties pretī vēl lielākiem izaicinājumiem. Tā, piemēram, pagājušajā vasarā uz ASV braucu ne vairs kā Work & Travel programmas dalībnieks, bet nu jau, kā žurnālists, par programmas dalībniekiem izveidojot LTV raidījumu “Saules Izaicinātie. Livin Aloha”. Teju vienai pašai man noteikti nebūtu izdevies realizēt tik apjomīgu projektu, ja man nebūtu šo divu iepriekšējo vasaru pieredze, gūtais rakstura rūdījums.
  7. Kāpēc Tu ieteiktu citiem saviem vienaudžiem piedalīties šajā programmā? 
    Manuprāt, manās iepriekšējo jautājumu atbildēs, diezgan skaidri var saskatīt, kāpēc es ieteiktu arī citiem studentiem izdzīvot šo vienreizējo pieredzi uz savas ādas. Jā, nenoliedzami vasaras laikā būs jāsastopas ar ne vienu vien grūtību – pilnīgā svešumā jāatrod dzīvesvieta, darbs… Bet tieši šādas grūtības liek cilvēkam domāt ārpus rāmjiem, meklēt izejas, it kā bezizejas situācijās. Vienmēr jau sākumā viss nezināmais šķiet grūts un neiespējams, bet, kas tas par gandarījumu, kad Tu ķeries klāt un paša spēkiem atrodi to risinājumu! Tā gūtā pieredze Tevi padara stiprāku un nākamreiz līdzīgas grūtības pārvarēt būs tīrais nieks, kā arī būs gūta drosme, stāties pretī vēl sarežģītākiem, dzīves piespēlētiem, izaicinājumiem.